Dzīvošana ar hronisku slimību bieži var izraisīt vainas sajūtu, taču ir svarīgi atzīt, ka šīs sajūtas ir izplatītas un pilnīgi normālas. Šeit ir daži iemesli, kāpēc cilvēkiem ar hroniskām slimībām var rasties vainas sajūta:
- Apgrūtinājums citiem: Cilvēki ar hroniskām slimībām var justies vainīgi par viņu stāvokļa ietekmi uz viņu tuviniekiem, piemēram, viņiem nepieciešama palīdzība ikdienas uzdevumos, finansiāla spriedze vai emocionāls stress. Viņi var justies kā slogs savai ģimenei un draugiem, kas var izraisīt vainas sajūtu un pašpārmetumus.
- Nespēja pildīt lomas: Hroniskas slimības var ietekmēt cilvēka spēju pildīt savas lomas un pienākumus neatkarīgi no tā, vai tas ir darbā, attiecībās vai ģimenē. Viņi var justies vainīgi, jo nespēj attaisnot cerības vai viņiem ir jāpaļaujas uz citu atbalstu.
- Uzskatāms produktivitātes trūkums: Hroniskas slimības var ierobežot cilvēka spēju iesaistīties darbībās, kas viņiem kādreiz patika, vai īstenot savus mērķus un centienus. Viņi var justies vainīgi, jo nav bijuši tik produktīvi vai paveikti kā pirms diagnozes noteikšanas.
- Pašpārmetums: Daži cilvēki var vainot sevi savā slimībā neatkarīgi no tā, vai to izraisa dzīvesveida faktori, ģenētika vai citi iemesli. Viņi var justies vainīgi par to, ka nav labāk par sevi parūpējušies vai kaut kādā veidā izraisījuši savu stāvokli.
- Salīdzinājums ar citiem: Redzot citus, kas šķiet veseli un darbspējīgi, indivīdiem ar hroniskām slimībām var rasties vainas vai nepietiekamības sajūta. Viņi var salīdzināt sevi ar citiem un justies vainīgi, jo nespēj attaisnot sabiedrības cerības vai normas.
Cīņa ar vainas sajūtu, kas saistīta ar hroniskām slimībām, var būt sarežģīta, taču ir svarīgi tās risināt veselīgā un konstruktīvā veidā. Šeit ir dažas stratēģijas, kā tikt galā ar vainas apziņu:
- Praktizējiet līdzjūtību pret sevi: Esiet laipns pret sevi un atzīstiet, ka hroniska slimība nav jūsu vaina. Izturieties pret sevi ar tādu pašu līdzjūtību un izpratni, kādu jūs piedāvātu mīļotajam līdzīgā situācijā. Jums ir ļoti daudz, ar ko samierināties, un tas var aizņemt kādu laiku, dodiet sev šo laiku un vietu.
- Meklējiet atbalstu: Runājiet ar uzticamiem draugiem vai cilvēkiem, kuri saprot, jo viņiem ir bijusi tāda pati pieredze, piemēram, kādā no atbalsta grupas Nacionālajā Aspergilozes centrā, ģimenes locekļi vai terapeits par jūsu vainas sajūtu. Dalīšanās savās emocijās ar citiem, kas saprot, var palīdzēt apstiprināt jūsu pieredzi un sniegt mierinājumu un pārliecību.
- Iestatiet reālas cerības: Pielāgojiet savas cerības un mērķus, lai tie atbilstu jūsu pašreizējām spējām un ierobežojumiem. Koncentrējieties uz to, ko varat izdarīt, nevis pakavējieties pie tā, ko nevarat, un atzīmējiet savus sasniegumus neatkarīgi no tā, cik mazs. Citiem vārdiem sakot, lietot frāzi, kas regulāri izskan NAC atbalsta grupās - atrodi savu jauno normālu.
- Praktizējiet pateicību: Izkopiet pateicības sajūtu par jums pieejamo atbalstu un resursiem, kā arī lietām, kas sniedz jums prieku un piepildījumu, neskatoties uz jūsu slimību. Koncentrējieties uz savas dzīves pozitīvajiem aspektiem, nevis pakavējieties pie vainas vai nepietiekamības sajūtas.
- Iesaistieties pašaprūpē: Dodiet priekšroku pašaprūpes aktivitātēm, kas veicina jūsu fizisko, emocionālo un garīgo labsajūtu, piemēram, pietiekama atpūta, ēdot sabalansētu uzturu, vingrojot savās robežās un iesaistoties aktivitātēs, kas sniedz jums prieku un relaksāciju.
- Izaiciniet negatīvās domas: Izaiciniet negatīvās domas un uzskatus, kas veicina vainas sajūtu vai sevis vainošanu. Nomainiet tos ar līdzsvarotākām un līdzjūtīgākām perspektīvām, atgādinot sev, ka izaicinošos apstākļos darāt visu iespējamo.
Atcerieties, ka ir pareizi meklēt profesionālu palīdzību, ja jums ir grūtības tikt galā ar vainas sajūtu vai ja tās būtiski ietekmē jūsu dzīves kvalitāti. A terapeits vai konsultants var sniegt papildu atbalstu un norādījumus, kas pielāgoti jūsu īpašajām vajadzībām un apstākļiem.
PIEZĪME Jums var būt noderīgi arī izlasiet mūsu rakstu par bēdām.
Greiems Atertons, Nacionālais Aspergilozes centrs, 2024. gada aprīlis